TE REREKOHU TŪTERANGIWHIU
Kei roto i te ao pūtaiao he, pūkenga, he mātauranga hei rauemi mā tātou, ki te hāpai ki te whakatūtei i ngā tīkanga kaitiakitanga o Tangaroa me ōna uri. Ko āku mahi rangahau e whirinaki ana nga āhuatanga o te whakatupu pāua, me te āta tirotiro, te wherawhera hoki ki nga pūtake matua kei roto i tōna puku. Ko tētahi tirohanga matua o tāku rangahau, he āta titiro ki nga tūmomo whanaketanga o ngā ‘probiotic bacteria’, ki roto ki te puku o te pāua, me te kite mehemea e taea ai ēnei tūwhai āhua te whakatere i te tupu o te pāua.
He momo huarahi tēnei hei whakaarotanga mā tātou te iwi Māori, i runga anō i te mōhio, nā te kaha o te ao hokohoko, me te ao patu kararehe, e whāiti ana te maha o a tātou kararehe o te tai ao, ika, paua, kukupa hoki. Kua roa nei tātou te iwi Māori e noho motuhake ana hei kaitiaki, hei kaimanaaki o o tātau moana, otirā tō tātou taiao, erangi, nā te taenga mai o tauiwi, me te ngarohanga o nga tikanga me nga mātauranga o te ao tohunga, me te ūnga mai o ngā kōporeihana hī ika ki Aotearoa, e ngoikore ana te hauora o tō tatou moana. Kua tae ki te wā, kia rapu haere tātou te iwi Māori, i ētahi huarahi hei whakamarohirohi i ngā tikanga kaitiakitanga, kia whakahokia mai te māuri ki roto ki ō tātou takutai moana me ā tātou pataka kai.
Ara kē te kōrero, “he rāngai maomao ka tere ki tua o Nukutaurua, e kore a muri e hokia”. Ka tīkina atu rā te whakataukī a Kahungunu hei taki i āku nei kōrero. Ki te kore mātou e tūpato ka mate hoki ngā ika katoa, ka pērā anō hoki ki te moa, e kore amuri e hokia.